Talr.: 65035929
E-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv
Adrese: Zinību iela 3, Ogre, Ogres novads, LV5001
Uzzini vairāk
Aktualitātes
Skolas vēsture

Par Ogres 1. vidusskolas pirmsākumu var uzskatīt 1919. gadu, kad septembrī Ikšķiles pagasta valde nolēma atvērt skolu Ogres apdzīvotās vietas bērniem. 3. decembrī pārziņa Dāvida Salmiņa vadībā Ogres muižas pasta stacijas ēkā mācības uzsāka 79 Ogresgrīvas pirmās pakāpes pamatskolas skolnieki. Pirmajā gadā bija tikai 1. un 2. klase. Pēc jaunā gada skolas pārzinis pieņēma darbā otru skolotāju – savu meitu Almu Salmiņu. Mācības notika petrolejas lampas gaismā. 1920. gadā nodibinājās Ogres miests un skola pārgāja miesta īpašumā. Pēc gada skolu pārvietoja uz “Miskas” māju Rīgas ielā 11 un pieņēma darbā trešo skolotāju Alfrēdu Lejiņu. Nākamajā mācību gadā skola ieguva jaunu ēku kopā ar skolotāju māju Krasta ielā 5. Skolai tika piešķirts arī jauns nosaukums “Ogres miesta 6-klasīgā pamatskola”. Skolēnu skaitam nemitīgi augot, radās nepieciešamība pēc jaunām telpām. Sākumā bija doma par jauna – tieši skolai domāta nama celtniecību, bet, kad 1928. gadā Ogrei piešķīra pilsētas tiesības, pilsētas valde nopirka bijušā “Pudāna” viesnīcas un restorāna ēku Brīvības ielā 11 un pārbūvēja to skolas vajadzībām. 30. gados šajā ēkā atradās arī pilsētas valde un veikals. Kā liecina tā laika prese, skola bijusi viens no kultūras un sabiedriskās dzīves centriem - skolas zālē notikušas dažādu organizāciju sanāksmes un pasākumi, skolotāji aktīvi iesaistījušies pilsētas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Tā, piemēram, skolotājs un īsu laiku arī skolas pārzinis Teodors Spuriņš bijis kora diriģents, tautisko deju iestudētājs, skautu pulciņa vadītājs, sekretārs dažādās biedrībās, aktīvs folkloras mantojuma vācējs un vēstures pētnieks. 1924. gadā viņš ierosinājis sarīkot Ogrē pirmos novada dziesmu svētkus, kuros piedalījās 12 kori ar 600 dziedātājiem, 1926. gada ziemā dibinājis Ogres Brāļu kapu komiteju, 1928. gada pavasarī noorganizējis un kādu laiku vadījis Ogres pilsētas bibliotēku, ar Ogres Kultūras veicināšanas biedrības kori piedalījies Latvijas Jaunatnes II dziesmu svētkos Rīgā. 1929. gadā ierosinājis Ogrē III Daugavmalas rajona dziesmu svētkus, kuros piedalījās 1200 dziedātāju.

No 1924. – 1937. gadam skolas direktora pienākumus veic Jānis Putniņš, kurš tikpat aktīvi kā T. Spuriņš darbojas dažādās pilsētas sabiedriskās dzīves jomās – Ogres draudzes ērģelnieks, aizsargu nodaļas kultūras dzīves vadītājs un 5. Rīgas aizsargu pulka I bataljona orķestra vadītājs.

30-tie gadi skolas dzīvē bijuši bagāti ar daudziem interesantiem notikumiem. 1932. gada 19. septembrī skolu apmeklējis izglītības ministrs A. Ķēniņš. Viņš iepazinies ar vecāko klašu skolēnu zināšanām un ierakstījis savus novērojumus revīziju grāmatā.1936. gada 19. augustā, braucot cauri Ogrei, pie skolas apstājies, ar skolas pārzini aprunājies un Viesu grāmatā parakstījies Valsts prezidents K. Ulmanis.

Pagājušā gadsimta 20. gados mācību gads sākās septembra beigās vai oktobrī, kad beigušies lauku darbi, bet no 1930./31. m.g. 1. septembrī. 1923. gadā skolā tika izveidota bibliotēka, bet 1926. gadā kopgalds, kuru finansēja Bērnu draugu biedrība un Ogres pilsētas baznīcas Dāmu komiteja. Pie skolas atradās neliels lauciņš, kurā vasarā skolēni audzēja dārzeņus, kurus pēc tam izmantoja kopgaldam. 20-tajos un 30-tajos gados Ogres pilsētas bērni darbojās 139. Ogres Skautu vienībā, Ogres pilsētas 819. mazpulkā, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņā, Brāļu kapu komitejas Ogres nodaļā, spēlēja teātri, dziedāja, dejoja, sportoja, organizēja dažādas izstādes, vāca līdzekļus trūkumcietējiem, piedalījās bērnu sporta un novada Dziesmu svētkos.

Grūtajos pārmaiņu laikos no 1939. gada līdz 1944. gada rudenim skolas dzīvi vadīja Jānis Teodors Pālens. Cilvēks, kam daba dāvājusi daudz talantu vairākās nozarēs. Viņš guvis atzinību kā sportists, 10 gadus bijis neatkarīgās Latvijas vieglatlētikas izlasē, darbojies arī aizsargu organizācijā, vadījis sporta pulciņu, bijis teātra režisors, kora diriģents. Uzsākot darbu Ogrē, jaunais pārzinis laikraksta "Ogres Ziņas" korespondentam teicis: "Kaut arī skolotāja darbs ir atbildīgs un grūts, pildīšu to pēc vislabākās sirdsapziņas. Jaunajā darba vietā - Ogrē saskatu jau tagad plašu darba lauku kā tiešā, tā arī sabiedriskā darbā.”

Vācu okupācijas laikā skola turpināja darbu. Skolas telpās gan kādu laiku ir hospitālis un skolēni mācās citās kaut cik piemērotās telpās. Pēc skolēnu liecībām var secināt, kā mainījies skolas nosaukums - no 1942. līdz 1944. gadam tā bija ”Ogres pilsētas tautskola”. 1944. gada oktobrī Ogrei atkal pāri iet frontes līnija, taču jau novembrī Jāņa Putniņa vadībā skola atsāka darbu. 1945. gada februārī Ogres pilsētas 7-gadīgās skolas vadību pārņēma Vilis Kalnāre. 1946. gadā izveidoja pirmās klases krievvalodīgo bērnu apmācībai, kuras izvietoja ēkās Kalna prospektā 3 un Kalna prospektā 9. Krievvalodīgo bērnu skaits pilsētā strauji auga, un 1948. gadā krievu plūsma atdalījās kā patstāvīga 7-gadīgā skola. Līdz 1948. gada 31. decembrim Ogres pilsētas 7-gadīgā pamatskola tika uzturēta par pilsētas budžeta līdzekļiem, bet no 1949. gada 1. janvāra to finansēja Ogres apriņķis. Skolā bija malkas apkure un no skolēniem katru dienu izvēlējās dežurantus, kuru pienākums bija sanest malku klašu, gaiteņu un ēdnīcas krāsnīm, skolēni palīdzēja virtuves darbos, arī galda klāšanā.

Pēckara gadi bija smagi, trūka mācību līdzekļu, daudzās ģimenēs bērni kavēja skolu, jo nepietika silta apģērba un apavu, bija arī bērni, kuri vispār neapmeklēja skolu.

Kārtējos remontdarbus skolas telpās veica, bet kapitālremontam ēkai Brīvības ielā 11 nebija līdzekļu, 1947./48.m.g. sekmīga mācību procesa nodrošināšanai nepietika 60 skolas galdu. Pedagoģiskās padomes sēžu protokolu grāmatā var atrast informāciju, kā tajos gados skolotāji brīvprātīgi saziedoja naudiņu, lai sarūpētu bērniem nelielas Jaungada dāvaniņas.

Ar LPSR MP lēmumu 1949. gada 1. septembrī Ogres skola no nepilnās vidusskolas tika reorganizēta par vidusskolu.

No 1949. gada lielo skolas saimi ar stingru roku vadīja direktore Erna Pudāre, kuru audzēkņi atceras kā prasīgu, bet taisnīgu pedagogu.

1952. gadā bija pirmais vidusskolas izlaidums. Skolu absolvēja 9 jaunieši. Mācības notika divās maiņās. Pirmās maiņas skolēniem stundas sākās pulksten 9, bet otrajai maiņai - 14.15. 15 minūtes pirms stundām bija rīta rosme. Šajā laikā darbu uzsāka arī vakara nodaļa. Tālāk dzīvojošie bērni varēja izmantot skolas internātu, kaut gan jau 50-to gadu vidū visiem internātā vietas nepietika.

40. – 50. gados skolā darbojās šādi pulciņi: dramatiskais, naturālistu, dziedāšanas, Sarkanā Krusta, fizkultūras, pionieru un komjauniešu organizācijas, skolēnu un vecāku komitejas. Pārgājienos un ekskursijās skolēni iepazina savu pilsētu un novadu.

Interesanta ārpusskolas darba forma pastāvējusi 1954./55.m.g., kad svētdienās no 11.00 līdz 12.30 skolēniem organizēja bezmaksas kino seansus ar audzinošām filmām par bērnu dzīvi. Pirms filmas bija priekšlasījums par audzināšanas jautājumiem, piemēram, ”Uzmanības un kārtības ieaudzināšana”, “Bērnu higiēna skolā un mājās”, “Vecāku autoritāte”. Kā tradīcija veidojās Raiņa piemiņas dienas atzīmēšana septembrī, valsts svētku atzīmēšana, sienas avīzes izdošana.

Ar vecāku atbalstu tapa skolas darbnīcas, uzsāka darbu medicīnas kabinets.

1960. gada 1. martā tika nodota ekspluatācijā jaunā skolas ēka Bērzu alejā 7 (tagad Zinību ielā 3). Jaunajās telpās direktora Heseļa Abramoviča vadībā atkal apvienojās Ogres 1. (latviešu) un 2. (krievu ) vidusskolas, veidojot vienotu Ogres vidusskolas audzēkņu un pedagogu kolektīvu.
Mācības notika divās maiņās gan vecajā ēkā (1. – 4. kl.), gan jaunajā ēkā (5. – 11.kl.). 60. gadu otrajā pusē tika uzcelts II korpuss. Līdz 1972. gadam mācības notika abās valodās. Lai saliedētu kolektīvu, organizēja draudzības vakarus, uzaicināja jauniešus no citu PSRS republiku skolām (Lietuvas, Igaunijas, Krievijas). Pēc tam mūsu skolas pārstāvji brauca atbildes vizītēs pie draugiem.
1963. gadā logopēdes Annas Baumanes vadībā izveidoja logopēdijas kabinetu. Mūsu logopēde kā laba speciāliste un vairāku grāmatu autore bija pazīstama visā Latvijā.

Jau 60. gadu sākumā līdzās mācību darbam 9.,10. klašu jauniešiem skola piedāvāja iespēju apgūt kādu profesiju (maiznieki, atslēdznieki, radiomeistari, elektromehāniķi, galdnieki, kinomehāniķi u.c). Laika gaitā specialitātes mainījās, bet skolēnu profesionālā apmācība savu aktualitāti saglabāja arī 70. – 80. gados (bērnudārza audzinātājas, pārdevēji, pavāri, šuvējas, autovadītāji).

70-to gadu sākumā skolotāja Pauļa Placēna vadībā beidza iekārtot skolas stadionu, apkārtnes izdaiļošanai izveidoja strūklaku, uzsāka internāta korpusa celtniecību. Nostiprinājās materiāli tehniskā bāze, tika izveidoti jauni kabineti, autoklase.

1971. gadā izveidojās pirmās mūzikas klases, skolotājas Adas Jurjānes lolojums, bet no 1973. gada vidusskolēniem bija iespēja padziļināti apgūt matemātiku un fiziku.

1972. gadā krievu plūsmas bērni un daļa skolotāju kolektīva pārgāja uz jaunuzcelto Jaunogres vidusskolu.

Skolotāju un skolēnu kolektīvs bija draudzīgs, radošas izdomas bagāts. Līdzās daudzajiem skolēnu mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem (vokālajiem ansambļiem, akordeonistu, vijolnieku ansambļiem, pūtēju un estrādes orķestriem u.c.) veiksmīgi savu dziedātprasmi rādīja arī skolotāju vokālais ansamblis un koris.

70. gados skolas sabiedriskās dzīves līderi bija mūzika un sports. Skolotājas Ernas Belsones vadītais meiteņu ansamblis “Akolāda” 3 gadus pēc kārtas bija TV konkursa “Ko tu proti?” laureātu skaitā, skolā darbojās vairāki kori, kas regulāri izcīnīja tiesības piedalīties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Savukārt, mūsu sportisti reti no kurām sacensībām atgriezās bez diploma vai laureāta kausa. Audzēkņu redzesloku paplašināja un arī zināšanas padziļināja tradicionālie tautu draudzības festivāli. Mums bija draugi Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Ļeņingradā, Maskavā, pat Udmurtijā. Regulāri sarakstījāmies, tikāmies pasākumos gan pie mums, gan viesojāmies pie draugiem citās republikās.

1976. gadā skolas vadību pārņēma Fricis Hāks – ļoti labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks. Viņa stiprā puse bija dažādu saimniecisko jautājumu risināšana un tik lielā skolā kā Ogres vidusskola, problēmu bija daudz. Skolēnu skaits katru gadu pieauga, bija jāatrod risinājumi sekmīga mācību procesa un ārpusstundu darba nodrošināšanai.

No 1978. gada 1. septembra skolēnu ražošanas apmācību veica Ogres rajona Starpskolu mācību ražošanas kombināts, bet skolā ienāca jauna skolēnu vasaras darba forma – skolēnu darba un atpūtas vienības – LOTOS (Latvijskij otrjad truda i otdiha staršeklasņikov). Īpašu popularitāti tās ieguva 80. gadu sākumā.

Strādājām savā šefības saimniecībā Ogres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā, Ogres VTRA („Adatiņa”), RPBS („Kapeiciņa”), kolhozā „Juglas zieds” un Ogres KUKā. Veidojās sadarbība ar Paņevežas vidusskolu Lietuvā un Pilvas vidusskolu Igaunijā. Šajā laikā Ogres vidusskola bija viena no lielākajām skolām Latvijā ar apmēram 2500 skolēniem.

Sākoties nacionālajai atmodai 80 – to gadu beigās, skolotājas Ritas Zaksas vadībā savu darbību atjaunoja mazpulks, gan skolas, gan republikas pasākumos aktīvi iesaistījās Daiņa Ozoliņa vadītā skolas folkloras kopa. Veidojās jaunas tradīcijas – skolas avīzes izdošana, Mātes dienas atzīmēšana, pateicoties direktora Jāņa Narbuta atbalstam, 1989. gada 11. novembrī svinējām skolas 70. dzimšanas dienu, bet 80. gadadienā jau aicinājām uz 1. salidojumu absolventus.

90. gadu sākumā skolotāja Jura Daļecka vadībā sāka veidoties un ar katru gadu modernizējas datorklases.

1992. gads. Ilgi gaidīts notikums - beidzot uzcelta jaunā skola. Otrās maiņas skolēni un daļa pedagogu sāka veidot jaunās – Ogres 2. vidusskolas (tagad OVĢ) dzīvi.

Sadarbībā ar Miera korpusu mūsu skolā strādāja angļu valodas skolotājas no ASV – 90 – to gadu beigās Alisona Boak, 2000./2001.m.g. - Stefānija Freizere. Svešvalodu apguvi veicināja un jauniešu redzesloku paplašina arī mūsu skolas audzēkņu un pedagogu dalība dažādos starptautiskos projektos.

Pēc direktores vietnieces Intas Kuļickas ierosmes no 2000. gada sākumskolas klases iesaistījās „Soli pa solim” projektā.

2002. un 2003. gadā ar Pasaules bankas un Ogres pašvaldības atbalstu tika veikti skolas renovācijas darbi, modernizēta skolas ieeja, I korpusa 1. stāvs un vairāki mācību kabineti, izveidota izstāžu zāle.

2004.decembrī atklāja jauno, mūsdienīgo sporta halli.

2005. gadā skolas vadību uz pāris gadiem uzņēmās Sandis Ante. Skolā turpinājās materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, telpu labiekārtošana un mācību procesa modernizēšana.

Jaunas vēsmas skolas dzīvē ienāk 2007. gadā kopā ar jauno un enerģisko direktori Inetu Tamani. Viņai patīk skaista un sakopta vide sev apkārt, un ātri vien skolas telpas kļūst gaišākas, mājīgākas. Drīz direktores ieinteresētību pamana arī skolas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi – skolotājas Gunitas Bičules lolojums jauktais koris “Anima”, kurš savu kvalitatīvo sniegumu jau pierādījis vairākos dziesmu svētkos, tiek pie jauniem tautas tērpiem, tāpat kā deju kolektīvs “Musturiņi”. Abiem kolektīviem tiek izgatavoti karogi. Direktore aktīvi iesaistās izglītības procesu veidošanā Latvijā un visu jauno cenšas ieviest arī skolā.

Lielas pārmaiņas piedzīvo skolas apkārtne: atjaunots skolas briedītis, projektē stadiona pārbūvi un notiek skolas apkārtnes labiekārtošanas darbi. Pēc direktores ierosmes I un II semestra noslēgumā labākie skolēni saņem liecības pie direktores svinīgā pasākumā, čaklākie un aktīvākie skolēni mācību gada beigās dodas “labinieku” ekskursijā, bet ceturtklasnieki no sākumskolas atvadās kopīgā pasākumā “Balonu svētki”. Labāko skolēnu un skolotāju apbalvošanai tiek nodibināta “Gada balva”. Ogres 1. vidusskolā izveido vakara un neklātienes nodaļu, atver jaunas mācību programmas vidusskolas klasēs. Ar vairākiem skaistiem pasākumiem atzīmējam skolas 95. gadadienu, veidojas jauna tradīcija - radošās darbnīcas “Skola pilsētā.”

I.Tamanei pārejot darbā uz Ogres novada pašvaldību, skolas vadību uz diviem gadiem uzņemas Irēna Pupčenoka. Daudz laika un enerģijas prasa skolas renovācijas darbu plānošana. Ziemassvētku svinēšana sākas ar kopīgu eglītes iedegšanu skolas pagalmā, liela uzmanība tiek veltīta audzēkņu mācību motivācijas veidošanai. 2015. gadā pirmo reizi piešķir Ogres novada pašvaldības balvu “Gada skolotājs”. To saņem mūzikas skolotāja Gunita Bičule par ieguldījumu ārpusstundu darbā un psiholoģe Jolanta Lamstere par sasniegumiem atbalsta pasākumu nodrošināšanā izglītojamajiem. 2018. gadā šo atzinību izpelnījās matemātikas skolotāja Vita Brauna par inovācijām izglītības procesā.

Skolotājas Agneses Slišānes audzēknes Alīna Anete Birnika un Zanda Plaude 2016. gadā piedalījās starptautiskā biznesa izglītības organizāciju Junior Achievement Europe 27. SMU Eiropas finālā Šveicē un ieguva 6. vietu.

2016. gada rudenī jaunā direktora Igora Grigorjeva vadībā sākas lielie skolas renovācijas darbi. Lai celtnieki I korpusā varētu veikt remontdarbus, 8. – 12. klašu jaunieši vairāk nekā pusgadu mācās Upes prospektā16 - bijušās arodskolas telpās. Sākas arī ilgi gaidītā stadiona pārbūve.

Skolas kolektīvs iesaistās dažādos projektos, kļūstam arī par jaunā izglītības satura “Skola 2030” pilotskolu. Pilnveidojas vecās skolas tradīcijas - “Gada naglas” balle vecākiem un skolotājiem, veidojas jaunas – “Pirmklasnieku 100 dienas skolā”, Kalna skolas festivāls u.c.

Skola, tāpat kā sabiedrība, nemitīgi mainās, attīstās un pilnveidojas.