Sanāksme Grieķijā – tēma ēdiens

1.diena.

Mobilitātes tēma – ēdiens. Skolēni pirms došanās uz Grieķiju sagatavojās, pētīja pārtikas produktu ceļu no izejvielu ražošanas līdz produktam, kas nonāk mūsu mājās. Cik pārtika izmaksā patiesībā? Cik ūdens, elektrības, degvielas tiek tērēts, to ražojot un piegādājot patērētājam? Cik daudz atkritumu rodas ražošanas un patērēšanas laikā? Kādi ir mūsu pārtikas ieguves, lietošanas paradumi?

Skolēni sagatavoja prezentāciju par pārtikas ražošanu Latvijā, par mūsu tradicionālajiem ēdieniem, par to, kā mēs savos dārzos izaudzējam pārtiku gan tūlītējai apēšanai, gan sagatavojam ziemai, gan arī par dabā iegūstamo augu vākšanas paradumiem. Kādam tā ir iespēja iegūt pārtiku, par ko nav jāmaksā nauda, citam tas ir hobijs, ar ko iepriecināt arī citus, citam tas ir naudas pelnīšanas avots.

Skolēni tika iepazīstināti ar grieķu, vāciešu, itāļu un spāņu tradicionālajiem ēdieniem.
Uzdevums – pagatavot augļu salātus, izmantojot 5 tādus augļus, kas pieejami mūsu valstī. Pēc uzdevuma izpildes bija jānovērtē, vai izvēlētie augļi ir sezonāli un lokāli audzēti?

Pēc uzdevumu izpildes gida pavadībā devāmies pastaigā pa pilsētu, iepazīstot vēsturiskos objektus un klausoties gida vēstures notikumu stāstījumu.

2.diena.

Turpinot domāt par dabai draudzīgu pārtikas iegādi, skolēni devās uz Veroijas tirgu, kur iegādājās produktus 2.uzdevuma izpildei – savas tautas tradicionālā ēdiena gatavošanai. Skolēni tika rosināti aizdomāties, kāpēc labāk ir iegādāties produkciju no vietējiem zemniekiem, nevis atvestu no tālienes.

Vēlāk iepazinām citus pilsētas apskates objektus, viesojāmies pilsētas domē, apskatījām vīnogu laukus, skolēni gatavoja ēdienus.

Vakarā svinējām mūsu kopābūšanu, ēdām tradicionālos ēdienus un apguvām grieķu nacionālās dejas, ko skolēni apgūst mācību stundu laikā – gan sporta spēles, gan dejas. Mūsu skolnieces šajā dienā veica arī sagatavotā majasdarba izpildi un prezentēšanu. Latvijā sagatavojāmies, izplānojām, kādu ēdienu meitenes gatavos Grieķijā, kas raksturo mūsu virtuvi. Izvēlējāmies gatavot rosolu un cept auzu pārslu cepumus.

3.diena.

Veroijas tuvākā un tālākā apkārtne pavasarī iekrāsojas rozā krāsā, jo visapkārt laukos zied persiku koki.

Ekskursija uz Velvento. Publiskais vides izglītības centrs, kas rīko nodarbības, apmāca pedagogus, lai vides izglītības elementus ieviestu ikdienas mācību procesā. Lai rosinātu apzināties savas rīcības ietekmi uz vidi, lai rīkotos atbildīgi. Uzzinājām par svarīgu upes un ezera nozīmi reģiona augsnes auglīguma nodrošināšanā. Vietējie persiku audzētāji un citu augļu audzētāji apvienojušies kooperatīvos, stingri ievēro augļu audzēšanas kvalitātes prasības, lai varētu eksportēt augļus uz dažādiem Grieķijas reģioniem un citur pasaulē.

Apmeklējām pēc vietējo skolēnu iniciatīvas veidotu folkloras muzeju, persiku ražotni, Aigai muzeju un Vergina Royal Tombs – vēsture, par kuru mācījāmies skolā te ir sajūtama pavisam noteikti. Interesanti, kāda ir sajūta dzīvot valstī, tautā, kurai ir tūkstošiem gadu sena vēsture, ko mācās visā pasaulē?

4.diena.

Ekskursija uz Salonikiem. Gide ar lielo burtu- Angeliki Giannaki! Paldies par dalīšanos ar savām vēstures zināšanām – fakti un stāsti, kas atdzīvojas! Uz Salonikiem devāmies pa veco Veroijas Saloniku ceļu, izbaudot stāstījumu par dažādiem vēsturiskiem notikumiem. Pilsētā apskatījām svētā Dimitrija baznīcu, zem kuras ir senās pirtis, piedalījāmies modernās mākslas muzejpedagoģijas nodarbībā – saskatīt mākslinieka pausto saistībā ar vides tēmu, paskatīties uz to no cita skatu punkta, meklēt kopsakarības. Viss atkarīgs no tā, kā tu uz kādu jautājumu paskaties, iedziļinies.

Pilsētas simbols – Baltais tornis, Aleksandrs Lielais. Ottoman stila tirgus pilsētas centrā starp daudzstāvu mājām, kurā var atrast dažādus reģionā ražotus, audzētus produktus.
Lepoties ar to, kas ir savs!

5.diena.

Mobilitātes noslēdzošā diena.

Atgriežamies pie pirmajā dienā gatavotajiem augļu salātiem. Domu kartes papildināšana – kādi ir mūsu salāti? kas vērtīgs ir katrā auglī, ko izmantojām? cik tas maksā veikalā? kādas ir reālās izmaksas, emisijas līdz augļi nonāk līdz mums? Tika aprēķināts, cik maksā pagatavotie salāti katrā valstī? Kurš auglis ir visdārgākais, kāpēc? Kurš auglis būtu jāaizvieto ar citu, lokāli audzētu? Cik maksā mūsu salāti, ja aizvietojam kādu augli ar citu? Salīdzinot salātu cenas, skolēni secināja, ka dārgākie salāti varētu būt Latvijā, jo vistālāk tiek vesti eksotiskie augļi. Vēl skolēni minēja to, ka augļa patiesā cena atkarīga no tā izmantojamās daļas, piemēram, visneekonomiskākais izrādījās ananāss, kam lielu daļu izmet atkritumos- mizu, serdi.

Grieķu skolēni demonstrēja video, kurā dažādos gadalaikos, atbilstoši laikapstākļiem ģērbts skolēns ēd pusdienu kastītē līdzpaņemto banānu. “Ja mēs katrā gadalaikā ģērjamies atšķirīgi, kāpēc mēs ēdam vienu un to pašu?” Pārējām komandām bija jāatrod šim video atbilstošākais nosaukums, kas izteiktu galveno domu. Balsojot tika noteikts uzvarētājs – spāņu skolēnu izdomātais “Eat different fruit in different season!”

Pēc labi padarītā darba veicām nedēļas izvērtējumu un saņēmām sertifikātus.