Vispārējās vidējās izglītības programma

Programmas kods: 31016011

Licences nr.: V_3425

Licences datums: 31.07.2020

Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011)

  1. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
    1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei klātienes formā (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
  2. Izglītības saturs
    1. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
  3. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
    1. Skolēnus 10. – 12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
  4. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
    1. Izglītības programmā tiek piedāvāti 1. tabulā uzskaitītie mācību priekšmetu kursi.
      1. tabula: Stundu skaits mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos un specializētajos kursos

      Mācību joma

      Mācību priekšmeti

       

      Pamatkursi

      Padziļinātie kursi

      Specializētie kursi

      Valodas

      Latviešu valoda un literatūra I[1] (420)

      Latviešu valoda un literatūra II (210)

      Angļu valoda I (B2) (280)

      Vācu valoda (B1) vai Krievu valoda (B1) (210)

      Angļu valoda II (C1) (210)

      Sociālā un pilsoniskā mācību joma

      Vēsture un sociālās zinātnes I (210)

      Sociālās zinātnes II (245)

      Filozofija (70)

      Uzņēmējdarbības pamati (140)

      Projektu vadība (70)

      Psiholoģija (70)

      Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā

      Kultūra un māksla I (vizuālā māksla) (210) vai

      Kultūra un māksla I (mūzika) (210) vai

      Kultūra un māksla I (teātra māksla) (210)

      Dabaszinātnes

      Fizika I (210)

      Fizika II (245)

      Ķīmija I (210)

      Ķīmija II (210)

      Bioloģija I (105)

      Bioloģija II (210)

      Ģeogrāfija I (105)

      Matemātika

      Matemātika I (420)

      Matemātika II (280)

      Tehnoloģijas

      Datorika (70) vai

      Dizains un tehnoloģijas I (210) vai

      Dizains un tehnoloģijas II (210)

      Programmēšana I (210)

      Programmēšana II (210)

      Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma

      Sports un veselība (280)

      Starpdisciplinārs kurss

      Projekta darbs (70)

      [1]Integrēti kursi Latviešu valoda I un Literatūra I.

    2. Izglītības programmas ietvaros izglītojamais apgūst pamatkursus Latviešu valoda un literatūra I, Angļu valoda I (B2), Vēsture un sociālās zinātnes I, Fizika I, Ķīmija I, Bioloģija I, Ģeogrāfija I, Matemātika I, Sports un veselība.
    3. Izglītības programmas ietvaros izglītojamais apgūst vienu no diviem valodu mācību jomas pamatkursiem – Vācu valoda (B1) vai Krievu valoda (B1).
    4. Izglītības programmas ietvaros izglītojamais apgūst vienu no trim kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas pamatkursiem – Kultūra un māksla I (vizuālā māksla) vai Kultūra un māksla I (mūzika) vai Kultūra un māksla I (teātra māksla).
    5. Izglītības programmas ietvaros izglītojamais apgūst vienu no trim tehnoloģiju  mācību jomas pamatkursiem – Datorika vai Dizains un tehnoloģijas I vai Programmēšana I.
    6. Izglītības programmas ietvaros izglītojamais apgūst padziļināto kursu Projekta darbs, kā arī trīs izglītojamā izvēlētus padziļinātos kursus no izglītības iestādes piedāvātajiem.
    7. Izglītības programmas ietvaros izglītojamais var apgūt izglītības iestādes piedāvātos specializētos kursus, ja izglītojamā mācību stundu skaits trīs gados nepārsniedz 3780 mācību stundas.
    8. No 2020./21. mācību gada programma tiek īstenota  10. klasē.  No 2021./22. mācību gada programma tiek īstenota 10. un 11. klasē. No 2022./23. mācību gada programma tiek īstenota no 10. līdz 12. klasei.
    9. Līdz katra mācību gada 1. septembrim izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
    10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:
      1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
      2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
      3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
      4. pasākumi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
    11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
    12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi, tai skaitā Braila rakstā, un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību, tai skaitā latviešu zīmju valodā.
    13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
  5. Mācību vides raksturojums
    1. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās. Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai, problēmu risināšanai, improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai.
  6. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
    1. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
    2. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, pārbaudījumu apjomu un skaitu (vienai klasei vienā dienā neplānojot vairāk par vienu temata noslēguma pārbaudes darbu), vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, “nv” (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
    3. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
    4. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
  7. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
    1. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
    2. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz no valsts un pašvaldības budžeta.
    3. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
    4. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.